Category: LR

Svešvalodu zināšanas

Published / by tsp

Svešvalodu zināšanas izglītības sistēmā tiek uzskatītas par vienu no prioritātēm, tāpēc skolēni jau sākumskolā sāk apgūt otru valodu, vidusskolā parasti trešo, gadās arī, ka kursi, darbs, dzīvesbiedrs vai ceļojumi iemāca ceturto, piekto, sesto. Latvijā parasti sakām, ka runāt latviešu, krievu un angļu valodā ir nepieciešamība, bet pārējās valodas norāda svešvalodu zināšanas. Interesanta viedokļu apmaiņa rodas brīdī, kad satiekam cilvēkus, kuru dzimtā (un bieži arī vienīgā) valoda ir angļu valoda.

1. situācija
Augstskolas ēkā ienāk dendijs no ASV pārliecinošu smīnu sejā. Studentu diskusijā viņš ielaužas ar mazliet teatrālu un viennozīmīgi ātru valodu. Iepazīstinot ar sevi, Ārons ir lepns, ka gandrīz brīvi runā vāciski. Vakar kāds esot jautājis, no kuras Vācijas daļas viņš nākot. Uz pārējo lūgumu runāt lēnāk reaģē ironiski un pašpārliecināti — mēs taču te visi esam, lai mācītos valodu (patiesībā domājot — lūk, esmu parādījis savu lieliskumu!). Laikam tieši tāpēc pēc neilga laika pārējie studenti sāk ienīst Āronu.

Te vairs nav par ko diskutēt, jo pašpārliecinātība par otras svešvalodas prasmi Eiropas valstīs diezin vai atstāj iespaidu, bet puisis to septiņu mēnešu laikā tā arī nav sapratis.

2. situācija
Tipisks anglis, kurš labi orientējas gan Eiropas kultūrā, gan politiskajā sistēmā. Zina, ka valodas ir nozīmīgas starptautiskā sadarbībā. Britu humora pilns, joprojām lielākoties runā angliski, pat ja prot vācu valodu sarunvalodas līmenī. Marks saka — tā esot vieglāk. Turklāt cilvēki no citām valstīm, viņu satiekot, parasti vēlas lietot angļu valodu. «Visu vēlme runāt ar mani angļu valodā kaitina visvairāk, jo tad mācās tikai citi. Turklāt cilvēki lielākoties domā, ka nevienu citu valodu briti nemaz neprot,» skaidro Marks.

3. situācija
Austrāliete ir ieradusies Eiropā, lai mācītos valodas. Pirms mācību sākšanas Elisona mazliet paceļo un tikai tad spēj vizualizēt to, ko vēstures, ģeogrāfijas un kultūras stundās apguvusi skolā. Motivācija mācīties valodas atrodama vēlmē iepazīt citas kultūras arī caur valodu, lai pilnīgāk izprastu mūziku, literatūru un cilvēku savstarpējo komunikāciju. «Skolas laikā gan ir grūti motivēt sevi apgūt citu valodu. Protams, daudzi skolēni Austrālijā mācās svešvalodas, taču vairāk gan jautrības pēc, lai varētu pateikt kaut ko citā valodā. Teikt ko tādu Eiropā ir pat kauns, jo cilvēki ir pārliecināti par svešvalodu zināšanu nozīmību. Tomēr jāsaprot arī situācija Austrālijā. Mēs tik reti dzirdam citas valodas, kur nu vēl esam spiesti tās saprast vai izmantot. Man pašai pirmā diena, kad runāju tikai vācu valodā, likās kaut kas tik neierasts, ka mājiniekiem grūti to izskaidrot!» stāstīja Elisona.

4. situācija
Puisis no Kalifornijas (ASV) brīvi runā angliski, vāciski, spāniski, saprot slovēņu, itāļu un arī latviešu valodu. Ar citām valodām Ramsijs iepazinies jau bērnībā, jo viņa vecvecāki dzimuši Latvijā, tāpēc bijusi iespēja dzirdēt latviešu valodu. Pēc skolas beigšanas gadu dzīvojis Meksikā un tā iemācījies spāņu valodu. Tad iepazinies ar austrieti un pārvācies uz dzīvi Austrijā, kur apgūta vācu valoda, iepazīta slovēņu un itāļu valoda. «Pat ja it visur varētu iztikt ar angļu valodu, citu valodu zināšanas šķietami atver vārtus konkrētai valstij un sabiedrībai no iekšpuses. Esot konkrētā vidē un sabiedrībā ir visvieglāk apgūt citu valodu, tāpēc visiem iesaku mēģināt vismaz dažus mēnešus padzīvot valstī, kuras valodu vēlaties apgūt. Man personiski viena no interesantākajām pieredzēm bija Latvijā. Netālu no Brīvības pieminekļa notika krievvalodīgo demonstrācija pret izglītības sistēmas maiņu, bet es to nezināju, tāpēc vienam demonstrantam lūdzu paskaidrot, kas notiek. Viņš man nespēja pateikt pat vienu vārdu latviski, krievu valodā atkārtojot — es neko nesaprotu. Tas likās apbrīnojami, jo cilvēks varbūt kopš bērnības dzīvo valstī, kuras valodā nezina neko. Es pēc mēneša jau spēju pateikt elementāras frāzes,» daļēji latviski, daļēji angliski stāsta Ramsijs.

Pat ja esam mazliet eksotiski cits citam, divi poli tomēr satuvinās — cilvēki, kuru dzimtā valoda ir angļu, arvien biežāk aizdomājas par svešvalodu zināšanu nozīmību, bet daudzvalodīgie eiropieši vairs nevienādo amerikāņu, austrāliešu, britu un visu pārējo cilvēku spēju runāt tikai angļu valodā ar aprobežotību vai inteliģences trūkumu. Dzīve arvien biežāk saved kopā cilvēkus no dažādām valstīm un, pateicoties valodas prasmēm, sākam saprasties arvien labāk, pat ja visvieglāk komunikācija joprojām risinās internacionālajā — angļu valodā. Taču ar angļu valodu parasti pietiek «virskārtas nosmelšanai», ja gribas uzzināt, kas dzelmē noglabāts, jāsāk runāt tajās daudzajās dīvainajās valodās, kas joprojām samudžina komunikāciju un vienlaicīgi dara to tik pievilcīgi daudzveidīgu!

Iestāties

Published / by tsp

Mūsu mērķa sasniegšanai esam spēruši pirmo soli – izveidojuši mājaslapu. Tā rezultātā ir vērojama stabilitāte un starptautiski atzīta izaugsme.

TSP statūti paredz gan biedrus, gan atbalstītājus.

Cilvēki, kuri atbalsta TSP idejas un darbu, ir laipni gaidīti kļūt par mūsu biedriem vai atbalstītājiem.

Ja gribat aktīvāk iesaistīties darbībā, tad Jums ir jāatnāk uz kādu no birojiem, jāuzraksta iesniegums un jāaizpilda TSP biedra vai atbalstītāja anketa.

Atbilstoši statūtiem TSP valde izskatīs Jūsu iesniegumu un uzņems Jūs mūsu rindās.

Uz sadarbību!

ATBALSTĪTĀJA ANKETA
1 vārds
2 uzvārds
3 personas kods   –
4 dzīvesvietas adrese
5 pilsēta
6 rajons                             izvēlēties Aizkraukles Alūksnes Balvu Bauskas Cēsu Davgavpils Dobeles Gulbenes Jelgavas Jēkabpils Krāslavas Kuldīgas Liepājas Limbažu Ludzas Madonas Ogres Preiļu Rēzeknes Rīgas Saldus Talsu Tukuma Valkas Valmieras Ventspils
7 pasta indekss
8 valsts
9 tālruņa numurs
10 e-pasts
11 izglītība
12 nodarbošanās
13 Jūsuprāt, kas ir svarīgi valstij, iedzīvotājiem?
 

 

Kas ir nodokļi

Published / by tsp

NodokļiVisa pasaule ir sadalījusies daudzās valstīs un katrā no šīm valstīm ir sava valdība, sava pārvaldes sistēma, kas notur šo valsti pie dzīvības, rūpējas par tās iedzīvotājiem un risina daudzas un dažādas problēmas. Valdības uzņemas pārstāvēt tautu gan iekšpolitikā, ikdienas jautājumos, gan pasaules arēnā. Uzreiz ir jāsaka, ka valsts pastāvēšana bez naudas līdzekļiem nav iespējama, jo nauda ir tā, kas nosaka attīstības līmeni, tautas labklājību, infrastruktūru, veselības aprūpi, aizsardzību, izglītību un, patiesībā, visu pārējo valstī. Un kur gan valsts ņem naudu, ja ne no mūsu maksātajiem nodokļiem.

Jau senos laikos, valdnieki iekasēja nodokļus no saviem pavalstniekiem. Visiem bija pienākums maksāt nodevas savam valdniekam un mūsdienās ir tieši tā pat. Protams, mēs nemaksājam vienam valdniekam kurš ar šo naudu izrīkojas pēc savām iegribām. Šī nauda tiek lietota valsts attīstībai. Tāpēc nodokļi ir neatņemama dzīves sastāvdaļa.

Katra valsts veido savu budžetu kurā lielākā daļa ienākumu ir tieši no iekasētajiem nodokļiem. Mūsdienās katrs darbinieks, neatkarīgi kur un par ko strādā, maksā iedzīvotāju ienākumu nodokli, maksā sociālo nodokli un citus. Arī uzņēmēji kuri nodarbojas ar savu biznesu maksā attiecīgus nodokļus. Mēs maksājam nodokļus par īpašumiem un automašīnām. Mēs maksājam nodokļus par ļoti daudzām lietām un nebūt ne visas ir tās lietas, kas mums ienes peļņu. Mūsu valstī ir daudz nodokļu kuri ir jāmaksā, pat pērkot pārtiku, mēs maksājam nodokli – pievienotās vērtības vai PVN nodokli.

Visā pasaulē, cilvēki jau sen ir pieraduši pie nodokļiem, jo, skatoties objektīvi, valsts nevar pastāvēt bez nodokļiem. Valsts parādi, iepirkumi, algu pielikumi, pabalstu un pensiju izmaiņas, aizsardzība un attīstība ir tiešā veidā saistīta ar iekasēto nodokļu apjomu.

Ja senos laikos neviens nejautāja kur karalis iztērē nodokļos iekasēto naudu, tad šodien, mums ir iespējams sekot līdzi tam, kur un kā tiek tērēta nauda kuru mēs samaksājam nodokļos. Valdība sastāda budžetu kurš ir visiem pārskatāms un tiek parādīts kur un kā tiks tērēta nodokļu nauda. Mūsdienās, cilvēkiem ir iespējams izmantot savas tiesības un redzēt kā tiek pārvaldīta viņu valsts. Tas mums ļauj sekot nodokļiem un pašiem censties saprast kāpēc mums ir jāmaksā visi šie nodokļi.

Protams, sabiedrībā valda liela neapmierinātība ar nodokļu politiku mūsu valstī. Valdībai pastāvīgi nākas skaidrot kāpēc tiek pieņemtas dažādas izmaiņas nodokļu politikā, kas atstāj ne to labāko iespaidu gan uz uzņēmējiem gan parastajiem iedzīvotājiem. Ideālā situācijā, mēs maksātu nodokļus, bet tie nebūtu tik lieli, ka mēs esam spiesti atteikties no dažādām iecerēm, jo nodokļu slogs ir pārāk liels. Tas īpaši attiecas uz uzņēmējdarbību. Daudzos gadījumos, šis slogs ir tik liels, ka cilvēki izvēlas strādāt kādā citā uzņēmumā nevis veidot savu.

Kas ir saeimas budžets?

Published / by tsp

NodokļiSaeimas budžets ir mūsu valsts ienākumi. Tie ir dažāda veida ienākumi kuri veido visu to līdzekļu apjomu kas tiek izdalīts dažādām nozarēm un vajadzībām valsts pārvaldei un uzturēšanai. Budžetu sastāda nodokļu ienākumi un citi ienākumi valsts kasē.

Katru gadu tiek sastādīts budžets nākamajam gadam kur tiek atrunāts katra Eiro tēriņš. Protams, netiek atrunāts kas pirks kādas kancelejas preces savai ministrijai, bet tiek sadalīta nauda katrai ministrijai, nozarei un tamlīdzīgi. Budžeta izveidē tiek ņemti vērā gan paredzētie izdevumi valsts pārvaldei gan valsts parādi kuri ir jāatmaksā, gan dažādu nozaru vajadzības, sociālie izdevumi, neparedzētie izdevumi un tamlīdzīgi.

Katru gadu tiek izlemts kā valsts tērēs savu naudu. Tiek izlemts cik lielu finansējumu saņems veselības aprūpes nozare, cik aizsardzība, cik saņems zemkopība, cik tiks novirzīts dažādu nozaru darbinieku algu pacelšanai un tamlīdzīgi. Tautai budžets saistās ar nepatīkamām asociācijām, jo esam pieraduši ka budžeta vārdā tiek pacelti nodokļi un apturēti algu un pensiju pieaugumi.

Katram ir nepieciešams budžets – arī valstij, jo tas parāda, cik iztērējam un nopelnam. Ja nav budžets un skaidra vīzija nākotnei, tad rodas naudas problēmas un tiek ņemti kredīti. Tas pats attiecas uz iedzīvotājiem. Izplatīti ir ņemt ātrus kredītus vai patēriņa kredītus. Latvijas valsts gan neņem ātros kredītus, bet aizņemas no Eiropas bankām, lai risinātu valsts problēmas. Liels kredīts tika ņemts, kad bankrotēja Latvijā strādājošā PAREX banka. Tas tikai nozīmē vienu – katram ir nepieciešams budžets un iekrājumi neparedzētām situācijām, lai izvairītos no procentiem par kredītiem.

Veidojot budžetu tiek veidota valsts politika, jo nauda ietekmē teju visu. Bez naudas nav iespējams pacelt algas, pabalstus un pensijas, nav iespējams veidot iepirkumus jaunām ātrās palīdzības mašīnām un aizsardzības attīstīšanai. Diemžēl, valsts, lielākoties, uzliek slogu uz tautas pleciem, jo trūkuma gadījumā tiek pacelti vai veidoti jauni nodokļi, kas nozīmē ka mēs maksājam vairāk.

Latvija ir maza valsts, bet iedzīvotāji strādīgi un gudri. Tas nozīmē, ka Latvijas iedzīvotāji izvedīs Latvijas valsti no kredītu jūga un viss būs laba!

Kas ir pievienotās vērtības nodoklis

Published / by tsp

Pievienotās vērtības nodoklis jeb PVN ir nodoklis kas tiek pievienots precēm un pakalpojumiem pie to tirgus vērtības. Šo nodokli maksā preces vai pakalpojuma gala patērētājs.

Šis ir viens no zināmākajiem nodokļiem, jo ar to saskaramies katru dienu. Tas tiek pievienots gan rēķiniem gan, visiem zināms, pirkumu čekiem. Dodoties uz veikalu, mēs visi redzam čekā norādīto summu un summu ar PVN. Summa ar PVN ir tā, kas mums ir jāsamaksā pie kases.

Ir trīs dažādas PVN likmes kuras tiek piemērotas precēm un pakalpojumiem. Ir standarta 21% likme, samazinātā 10% likme un ir arī 0% likme. Ir plašs iedalījums precēm un pakalpojumiem kas veido šīs kategorijas. Arī iepērkoties veikalā, mēs varam redzēt ka gadās čekā izlasīt 10 vai pat 0 procentu PVN likmi, papildus ierastajai 21% likmei.

Ar PVN iekasētā nodokļu nauda nonāk valsts budžetā kur tā tiek izmantota valsts uzturēšanai un dažādiem valsts izdevumiem, tai skaitā iepirkumiem un parādu segšanai. Ikdienā ar šo nodokli saskaras visi, tāpēc šis nodoklis iegūst paaugstinātu ažiotāžu kad parādās runas par tā paaugstināšanu vai tieši otrādi, samazināšanu. Lai arī šis nodoklis ir teju nemanāms ikdienā, tā pieaugums vai samazinājums var tieši ietekmēt mūsu ikdienas tēriņus, tāpēc tas ir ļoti nozīmīgs nodoklis mūsu pasaulē.

Nodokļi

Published / by tsp

Bez nodokļiem valsts nevar pastāvēt, tas ir neapšaubāmi. Valsts primārie ienākumi ir tieši iekasētie nodokļi, kas uztur pie dzīvības visu politisko sistēmu un pārvaldes struktūru. Atšķirība starp seniem laikiem un mūsdienām ir tur, ka šodien mēs esam gana izglītoti un spējīgi ietekmēt notiekošos procesus. Mēs varam pieprasīt skaidras atbildes par to, kur tiek tērēta nodokļu nauda un kāpēc mums tā ir jāmaksā. Politiķiem ir pienākums pret tautu šo naudu tērēt apzinīgi, pretējā gadījumā, mums ir tiesības pieprasīt paskaidrojumus un pat atlaist valdošo eliti. Lai arī mēs maksājam šos nodokļus, tas nenozīmē ka tie, kas šo naudu saņem ir varenāki par mums.

Video – Vella kalpi Vella dzirnavās.

Kas ir solidaritātes nodoklis?

Published / by tsp

Solidaritātes nodoklis ir viņš no Latvijā maksājamajiem nodokļiem. Šis nodoklis paredz ka personas, kuru ienākumi ir lielāki par konkrētu atzīmi, maksā nodokļus vairāk, savā ziņā.

Solidaritātes nodoklis ir tas nodoklis kurš ir jāmaksā tad, ja personas gadā samaksātās sociālās apdrošināšanas iemaksas sasniedz 52 400 Eiro gadā. Šī ir maksimālā summa kuru var iemaksāt šī nodokļa formā, bet personai saņemot vēl lielākus ienākumus un maksājot nodokli, pārējā summa kas tiek iemaksāta ir solidaritātes nodoklis.

Vieglākais skaidrojums ir tāds, ka ir noteikt maksimums cik var iemaksāt sociālajā nodoklī viena persona. Taču, ja šīs personas ienākumi ir tik lieli, ka arī pēc šiem 52 samaksātajiem tūkstošiem, nav samaksāts nodoklis par visu nopelnīto, tad no pārējiem ienākumiem ir jāmaksā solidaritātes nodoklis.

Šī nodokļa ienākumi nenonāk sociālajā budžetā vai citviet, bet gan tiek pa taisno iemaksāti valsts kopbudžetā. Šie nodokļi arī netiek pieskaitīti pensijai vai kam citam. Šis nodoklis nozīmē to, ka personas kuras pelna vairāk, nevar nonākt līdz situācijai ka konkrētie nodokļi ir jāmaksā tikai par daļu nopelnītā. Ja ir sasniegts nodokļa iemaksas maksimums, tad atliek tikai maksāt citu nodokli. Šis nodoklis neattiecas uz tiem, kuru ienākumi ir vidējās vai zemākās kategorijās, tas attiecas tikai uz ļoti lielu ienākumu saņēmējiem.

Laikā kad šāda nodokļa nebija, uzņēmumi kuri par darbiniekiem turpināja maksāt arī pēc sociālās apdrošināšanas iemaksu griestu sasniegšanas, katru gadu varēja saņemt nodokļu atmaksu. Ieviešot šādu nodokli, uzņēmumiem un uzņēmējiem nāksies turpināt maksāt nodokļu kā ierasts, bet šī pārmaksātā summa vairs nebūs pakļauta nodokļu atgriešanai. Šie nodokļu ienākumu nonāks valsts budžetā un varēs palīdzēt mūsu valsts attīstībai, nevis atgriezties pie uzņēmējiem un darbiniekiem kuru algas ir tik lielas, ka šāda pārmaksa ir radusies. Tas ļauj izlīdzināties nodokļu slogam nedaudz vienmērīgāk starp nodokļu maksātājiem. Tie kas saņem ļoti daudz arī maksā vairāk nekā tie, kas saņemt daudz, daudz mazāk. Bet galvenokārt, nodokļa griesti neļauj izvairīties no pilnīgas nodokļu nomaksas.

Kas nepieciešams, lai nodibinātu partiju?

Published / by tsp

PolitiķiLatvijas valda demokrātija. Tas nozīmē ka tautai pieder vara un mēs to lietojam ievēlot politiskās partijas valdībā, kas, tālāk, pārvalda valsti. Katram Latvijas pilsonim ir iespēja iestāties partijā vai veidot jaunu politisko spēku, lai piedalītos valsts pārvaldē.

Partijas veidošana nav vienkārša, bet tas arī nav nekas neizdarāms. Lai nodibinātu partiju, pirmais kas ir nepieciešams ir vēlēšanās piedalīties politikā un konkrēti mērķi, uzstādījumi, piedāvājumi kā labāk pārvaldīt valsti. Izveidot partiju bez konkrētiem mērķiem nebūs iespējams, jo ir nepieciešams piesaistīt cilvēkus kuri piekrīt jūsu domām, kuri ir gatavi iesaistīties šo domu un mērķu piepildīšanā.

Partijas dibināšanai ir nepieciešami vismaz 200 partijas biedri un nauda. Šeit var palīdzēt ātri kredīti vai cita veida kredīti, ja pietrūkst visām izmaksām sākumā. Turpmāk var pārtikt no ziedojumiem un biedru iemaksām. Tāpat, ir nepieciešams izveidot partijas programmu un statūtus. Ir jābūt atrunātiem un rakstiskiem noteikumiem par partijas biedru tiesībām un pienākumiem, biedra naudas iemaksām, partijas kopsapulcēm, darbības virzieniem un plāniem. Ir jābūt noteiktam partijas nosaukumam, simbolikai un daudzām citām niansēm kas ir strikti atrunātas Latvijas likumdošanā.

Kad ir sagatavota visa dokumentācija, tiek sasaukta partijas kopsapulce un tiek pieņemts lēmums par partijas dibināšanu. Tiek ievēlēta partijas vadība un apstiprināti statūti un programma. Tad partija tiek reģistrēta partiju reģistrā.

Partijas izveidošana nav ļoti sarežģīts process, bet tās uzturēšana un virzīšana pa politiskajiem gaiteņiem ir daudz, daudz sarežģītāka. Daudzas partijas pazūd vēl pirms ir paspējušas radīt kādas pārmaiņas, tāpēc ir nepieciešams rūpīgi pieiet šim lēmumam un sagatavoties smagam darbam, lai patiesām spētu radīt kādas pārmaiņās valstī.

Šis ir tikai neliels ieskats, kā dibināt partiju. Atradu noderīgu rakstu, kur ir papildus informācijas par partijas dibināšanu. Rezumē ir tāds, ka ja citi varēja nodibināt partiju, tad to var izdarīt!

Kas ir iedzīvotāju ienākumu nodoklis

Published / by tsp

NodokļiIedzīvotāju ienākumu nodoklis ir tas nodoklis ar kuru saskaras teju jebkurš Latvijas iedzīvotājs. Šis nodoklis tiek piemērots visiem tiem kas gūst ienākumus neatkarīgi vai tas ir algots darbs vai uzņēmējdarbība.

Jebkura fiziska persona kura strādā, redz ka no katras algas tiek atvilkti vairāki nodokļi un tai skaitā arī iedzīvotāju ienākumu nodoklis. Personas kas nodarbojas kāda veida saimniecisko darbību arī maksā šo nodokli, arī mikrouzņēmumu īpašnieki maksā šo nodokli atbilstoši likumā noteiktajām prasībām.

Šim nodoklim ir vairāki atvieglojumi un ierobežojumi, bet katrs kurš ir guvis ienākumus Latvijas Republikā ir spiest maksāt šo nodokli. Vienkāršākajā situācijā, ja esat kāda uzņēmuma darbinieks, šī nodokļa apmērs ir 23% no algas pēc neapliekamā minimuma atskaitīšanas. Citos gadījumos, šī likme var būt citādāka. Piemēram, mikrouzņēmuma nodokļa maksātājiem likme ir 15%. 10% ir jāmaksā no kapitāla, kas nav kapitāla pieaugums. Ir vairākas šī nodokļa variācijas un ar tām noteikti ir jāiepazīstas sīkāk, ja gūstat ienākumus Latvijā. Šis nodoklis ir obligāts un jāmaksā visiem kas gūst ienākumus, papildus tam ir citi nodokļi, bet tie nav piemērojami visiem.

Šis nodoklis ir viens no pamata nodokļiem kas sniedz ienākumus valsts budžetā. Ar to mēs maksājam par valsts attīstību un uzturēšanu. Lai kā mums tas varētu nepatikt, šis ir ļoti nozīmīgs nodoklis kura atcelšana nav īsti saskatāma.

Kas ir mana balss

Published / by tsp

Sabiedrības iniciatīvu platforma! Manabalss.lv ir sabiedrības iniciatīvu platforma. Šī platforma sniedz Latvijas iedzīvotājiem iespēju ierosināt dažādus priekšlikumus un likumu izmaiņas kuras ir iespējams virzīt izskatīšanai saeimā. Piedāvājot dažādas iniciatīvas tautas izvērtēšanai un parakstu vākšanai ir iespējams nodot saeimai gan izmaiņas nodokļu politikā gan daudzas citas izmaiņas un jauninājumus, ko vēlamies redzēt savā valstī.

Šis portāls darbojas uz tautas iniciatīvu principa. Mēs varam parakstīties par dažādām likumu izmaiņām kuras, savācot 10  tūkstošus parakstu, nonāk saeimā. Protams, šīm iniciatīvām ir jāatbilst Latvijas likumdošanai. Lai apliecinātu savu identitāti un  vecumu ir jāizmanto sava interneta banka. Šādā veidā jūs apliecināt ka esat Latvijas pilsonis un esat vecuma no 16 gadiem, kas atļauj piedalīties šāda veida parakstu vākšanas kampaņās.

Šī interneta platforma sniedz tautai iespējas piedalīties un ietekmēt saeimas darbu izvirzot sev interesējošos jautājumus valdības dienaskārtībā. Varam piedalīties jau esošās iniciatīvās, bet varam arī izveidot jaunas. Šāda iespēja parāda demokrātisko procesu mūsu politikā. Protams, tas nenozīmē ka likuma izmaiņas tiks ieviestas vai ka tas vispār kaut ko mainīs. Bet tikai ar mūsu aktivitāti un rīcību ir iespējams panākt izmaiņas politiskajā vidē ar mums sniegto brīvību palīdzību nepārkāpjot mūsu pienākumus. Mēs varam pieprasīt atklātāku valsts pārvaldi vai kādu nodokļu samazinājumu un savācot pietiekošo parakstu skaitu, saeimai nekas cits neatliek kā šo priekšlikumu izskatīt.