Kas ir mana balss

Sabiedrības iniciatīvu platforma! Manabalss.lv ir sabiedrības iniciatīvu platforma. Šī platforma sniedz Latvijas iedzīvotājiem iespēju ierosināt dažādus priekšlikumus un likumu izmaiņas kuras ir iespējams virzīt izskatīšanai saeimā. Piedāvājot dažādas iniciatīvas tautas izvērtēšanai un parakstu vākšanai ir iespējams nodot saeimai gan izmaiņas nodokļu politikā gan daudzas citas izmaiņas un jauninājumus, ko vēlamies redzēt savā valstī.

Šis portāls darbojas uz tautas iniciatīvu principa. Mēs varam parakstīties par dažādām likumu izmaiņām kuras, savācot 10  tūkstošus parakstu, nonāk saeimā. Protams, šīm iniciatīvām ir jāatbilst Latvijas likumdošanai. Lai apliecinātu savu identitāti un  vecumu ir jāizmanto sava interneta banka. Šādā veidā jūs apliecināt ka esat Latvijas pilsonis un esat vecuma no 16 gadiem, kas atļauj piedalīties šāda veida parakstu vākšanas kampaņās.

Šī interneta platforma sniedz tautai iespējas piedalīties un ietekmēt saeimas darbu izvirzot sev interesējošos jautājumus valdības dienaskārtībā. Varam piedalīties jau esošās iniciatīvās, bet varam arī izveidot jaunas. Šāda iespēja parāda demokrātisko procesu mūsu politikā. Protams, tas nenozīmē ka likuma izmaiņas tiks ieviestas vai ka tas vispār kaut ko mainīs. Bet tikai ar mūsu aktivitāti un rīcību ir iespējams panākt izmaiņas politiskajā vidē ar mums sniegto brīvību palīdzību nepārkāpjot mūsu pienākumus. Mēs varam pieprasīt atklātāku valsts pārvaldi vai kādu nodokļu samazinājumu un savācot pietiekošo parakstu skaitu, saeimai nekas cits neatliek kā šo priekšlikumu izskatīt.

Kas ir demokrātija

Demokrātija ir valsts pārvaldes sistēma, kur vara pieder tautai vai tās ievēlētajiem pārstāvjiem.  Arī Latvijā valda demokrātija un tā izpaužas mums dodoties uz vēlēšanu iecirkņiem un atdodot savu balsi par politiskajiem spēkiem kas pārvaldīs mūsu valsti.

Demokrātijas pirmsākumi ir meklējami jau 6 gs. pirms mūsu ēras, senajā Grieķijā. Tur, demokrātija izpaudās ļoti uzskatāmi. Katrs pilsonis kurš vecāks par 20 gadiem piedalījās tautas sapulcēs kur varēja balsot par dažādiem lēmumiem un katram bija iespēja tieši ietekmēt lēmumu pieņemšanu. Savā ziņā,  var teikt ka līdz mūsdienām šī demokrātijas forma nav saglabājusies.  Mūsdienās,  mēs ievēlam savus pārstāvjus ar cerību,  ka viņi rīkosies godprātīgi un nesīs pozitīvas izmaiņas esošajā iekārtā.

Demokrātijai ir daudz plusu, bet ir arī mīnusi. Kā vienu no lielākajiem mīnusiem var minēt vēlēšanas. Politiskie spēki nāk klajā ar lieliem solījumiem,  skaistām reklāmas kampaņām,  cenšas pārliecināt pārējo tautu ka tieši viņi ir tie, kas varēs mums sniegt labāko. Diemžēl, bieži vien, tā ir tikai reklāma un solījumi ir tukši. Protams, mēs paši ievēlam šos pārstāvjus,  bet ne vienmēr tas ir labākais ko varam izdarīt. Varam paši veidot savus politiskos spēkus,  bet ir grūti cīnīties ar valdošās elities ietekmi uz jau esošo sistēmu. Demokrātija mums dod iespējas pieņemt un ietekmēt lēmumus, ko mums noteikti ir jāizmanto, lai padarītu savu valsti tādu kad auto vēlamies redzēt.

Politiskās partijas

Politiskās partijas ir apvienības kur apvienojušies tautas pārstāvji, lai organizētu politisko darbību. Šīs partijas ir dažādas gan lieluma gan ietekmes, gan mērķu ziņā. Parasti, partijas tiek veidotas apvienojoties domubiedriem, kādas idejas vai mērķa līdzgaitniekiem, kas piesaista līdzīgi domājošos un cenšas panākt kādas izmaiņas valstī.

Latvijā ir diezgan daudz politisko partiju, tās ir ap 50, bet lielākā daļa no tām ir mazas un neveic nekādu ievērojamu politisko darbību. Ir vērojama jaunu partiju parādīšanās pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām, kad jauni politiskie spēki cenšas iegūt vietas valdībā. Šādas partijas, kuras rodas uz vēlēšanām, parasti arī ātri pārtrauc savu darbību, jo netiek izpildīti plānotie mērķi, netiek iegūtas vietas valdībā un sanākušie cilvēki arī sāk izklīst.

Ir partijas kuras tiek pārstāvētas gan pašvaldībās gan valdībā, bet ir arī partijas kuras savu darbību veic tikai kādā no reģioniem. Šīs partijas ir radušās un darbojas attiecīgā reģionā un to mērķis arī ir, konkrētā reģiona attīstība. Lielākās partijas, protams, cīnās par vietām katrā pašvaldībā un tiek pārstāvētas arī valdībā.

Parasti, partijas iedalās labējās, centriskās vai kreisās. Šis iedalījums parāda partijas sociālo, ekonomisko un politisko nostāju. Tas gan nenozīmē ka kreisajai partijai nevar būt labēja nostāja sociālajos jautājumos un tamlīdzīgi. Partijas var būt dažādas un šis iedalījums neietekmē to darbību. Ievēlot saeimā, partijas dalās pozīcijā un opozīcijā. Pozīcijā apvienojas līdzīgi domājošas partijas, lai veidotu vairākumu un varētu virzīt savus mērķus vieglāk. Opozīcija, bieži vien sastāv no partijām kuru politiskā nostāja atšķiras no vairuma un vēlamā darba gaita būtu pretrunā ar vairākumu.

Dažādas valstīs ir pieņemti dažādi politiskie modeļi, kas ietekmē arī partijas un to rašanos, pastāvēšanu un daudzas citas nianses. Jau minēts ka Latvijā ir diezgan daudz partiju, tad, piemēram, Amerikas Savienotajās valstīs ir tikai divas partijas – demokrāti un republikāņi, papildus tam, var būt neatkarīgie politiskie spēki. Šādā veidā, ir divas lielas partijas kuras savā starpā dala valsts pārvaldi. Latvijā ir daudzpartiju modelis, kas ļauj  katram veidot savu partiju, ja vien ir iespējams atrast pietiekoši daudz domu biedru, nepieciešami vismaz 200 biedri. Tāpat, ir nepieciešams iziet visu birokrātisko procesu, bet to darot, partiju ir ļoti viegli izveidot.

Lai arī politiskās partijas ir tautas pārstāvji kurus arī ievēl pati tauta, šī izvēle ļoti reti tiek sagaida ar prieku. Latvijā ir ļoti zema uzticība politiskajām partijām un valdībai kopumā, kas nozīmē, ka dodies balsot, mēs īpaši neiedziļināmies savā izvēlē, jo balsojam par jau ierastajām partijām, bet pēc tam  esam neapmierināti ar rezultātu. Daudzpartiju sistēma ļauj mums pašiem rīkoties, lai ieviestu valstī pārmaiņas kuras vēlamies redzēt.